You are currently browsing the category archive for the ‘Notikumi’ category.

[picapp align=”none” wrap=”false” link=”term=dollars&iid=9528039″ src=”http://view1.picapp.com/pictures.photo/image/9528039/man-reflected-electronic/man-reflected-electronic.jpg?size=380&imageId=9528039″ width=”380″ height=”226″ /]

Uzgāju 2001. gadā publicētu rakstu par jauna tilta būvēšanu Latvijā:

“Rīgā cels jaunu Dienvidu tiltu pār Daugavu, kurš savienos Ķengaragu ar upes otru krastu, pirmdien žurnālistiem sacīja Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss.

Tilta būvniecība varētu izmaksāt ap 20 miljoniem latu.

Tilta būvniecība varētu beigties 2003.gada beigās.”

Reāli tilta pirmā un otrā kārta kopumā izmaksā aptuveni 570 miljonus latu.

Tilta nākamo kārtu būvniecība turpinās vēl šodien.

Gan laiki mainās, gan skaitļi mainās. Vairāk nekā desmitkārtīgi.

Avoti: http://www.financenet.lv/zinas/114167-riga_buves_jaunu_tiltu_par_daugavu

http://mosties.org/ieraksti/1095/

Advertisements

Augustā sastapāmies ar 11 balles stipru vēju.

Vētra izrāva kokus, nopostīja māju jumtus.

Sinoptiķi bieži piemin Boforta skalu, tādēļ pievienoju aprakstu.

Skaties dabā un izskaitļo vēja stiprumu.

VIZUĀLĀ  VĒJA ĀTRUMA NOVĒRTĒŠANAS SKALA – LVĢMC

Pirms pāris nedēļām New York Times lasīju interesantu rakstu. Jauna veida ātrrakstīšanu telefonos.
Lūk tulkojums īsumā:
Tālajos 1990’ajos, lai uzrakstīt sveicienu „hello” uz mobilā telefona bija nepieciešami 13 klikšķi uz taustiņiem, veidojot šādu kombināciju: 44-33-555-555-666. Vēlāk tika izgudrota programmatūra T9, kas samazināja klikšķu skaita daudzumu, uzminot vārdu, kuru lietotājs grasās rakstīt. Piemēram, tad sveiciena uzrakstīšanai jāpiespiež tikai 3 taustiņi.
Šobrīd norisinās jauna spēku pārbaude rakstīšanai ar mobilajiem telefoniem. Daudziem modeļiem ar skārienjūtīgajiem ekrāniem pieejamas virtuālās klaviatūras, tādējādi aizvietojot pierastās pogas. Diemžēl ziņas rakstīšana uz mazā ekrāna mēdz sagādāt grūtības. Klifs Kušlers uzskata, ka problēmai ir risinājums. Kopā ar zinātnieku Rendiju Marsdenu izstrādāta jauna tehnoloģija, kuras nosaukums ir Swype. Tā ļauj slidināt pirkstus pāri virtuālajai klaviatūrai, nevis klikšķinot katru burtu kā ierasts.
Swype lietošana redzama pievienotajā video.
Swype uztver pirkstu kustības maiņu un pauzes, tādējādi tiek veidots vārda modelis. Programmatūra aprēķina, kurus vārdus visticamāk mēģina uzrakstīt lietotājs. Gan pieturzīmju likšana, gan atstarpes tiek liktas automātiski. Kušlers novērtē, ka izmantojot Swype īsziņu rakstīšanas ātrums tiks uzlabots par 20 līdz 30 procentiem. Kušlers uzsakta, ka Swype ir liels sasniegums, kuru lietos miljardiem cilvēku. Uzskatāmībai jāpiemin, ka līdz šim brīdim T9 tehnoloģija ir iebūvēta vairāk nekā četros miljardos ierīču visā pasaulē. 1999 gadā izveidotāji pārdeva to kompānijai AOL par 350 miljoniem ASV dolāru. Pašreiz programma tiek lietota septiņos viedtelefonos ASV. Kompānija uzskata, ka līdz gada
beigām izstrādājums būs iekļauts vairāk nekā 50 modeļos visā pasaulē. Pašreiz līgums ar Apple vēl nav noslēgts. Tiek veidota savienojamība ar iPhone un iPad modeļiem, lai tuvā nākotnē būtu iespējams atrādīties Apple. „Swype var kļūt par de facto standartu piezīmjdatoriem, nākamās paaudzes TV un to tālvadības pultīs,” vērtē tehnoloģiju speciālists Wons Parks. „Potenciāls ir milzīgs.”

Oriģinālais teksts no NY Times:

http://www.nytimes.com/2010/06/21/technology/21swype.html?src=mv&ref=technology

[picapp align=”center” wrap=”false” link=”term=fight&iid=8033055″ src=”7/c/1/4/Urbano_Antillon_vs_c117.jpg?adImageId=10673677&imageId=8033055″ width=”500″ height=”357″ /]

Šodien par telekomunikāciju reklāmām (pēdējoreiz šo tēmu aizskāru meteorīta laikā).

TV un vidē parādās Zaļais un Dzeltenais cilvēciņš. Katrs stāsta savu stāstu ar mērķi pievilināt klientus.

Manuprāt, nekorekti ir rādīt reklāmas vienu aiz otras. Nezinu, kas to kontrolē, iespējams, cilvēki televīzijā un pazīšanās.

Pirmās reklāmas jēga vienkārši pazūd.

Šodien nejauši uzklikšķināju uz banera, kas nogādāja dzeltenajā lapā. Tur stāv rakstīts:

“Tas nozīmē, ka ar Nulles tarifu Tele2 tīklā, samaksājot apmēram trīs santīmus, tu vari runāt pusotru stundu, bet ar O!karti LMT tīklā par šo pašu summu tu runā ap 1 minūti!” Pirms tam salīdzināti tarifu plāni Nulles tarifs no ZZ un Mūsējais no O kartes.

Tā taču ir parodija. Tele 2 lieto līdzekļus, kurus paši  kritizē (lai gan tas ir nepamatoti). Tiek salīdzinātas divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Parādījušās arī Bites reklāmas. DOmāju, ka tieši viņi ir lielākie ieguvēji no šīs cīņas.

Neuzķerieties uz dzeltenās reklāmas!

[picapp src=”2/0/c/7/9b.jpg?adImageId=7499888&imageId=1902754″ width=”500″ height=”302″ /]

Parunāsim par varoņiem!

Par to, kas ir kas šajā reklāmu pārpilnajā pasaulē.

Paņemsim Tele2 plānu tarifu plānu “Meteorīts” un Latvijas Mobilā telefona “Vienādo.”

Pirmajā iekļautas 1500 bezmaksas minūtes Tele2 tīklā un 500 bezmaksas minūšu uz citiem tīklā. Cena 9 Ls. Pārsniedzot bezmaksas minūtes – 5 sant./min. Apskatīsim “Vienādais 20”. Tur par 20 Ls iekļautas 1000 min uz visiem (VISIEM!) tīkliem.

Tātad izvēlamies, piemēram, mani, un pieņemam, ka manā draugu lokā ir tikai LMT pieslēgumi. Tad, ja būtu paņēmis “meteorītu” un norunātu 1000 minūtes mēnesī, tad: 500 min. būtu bez maksas (bet  9Ls abonēšana), bet par nākamajām 500 jāmaksā 5 sant. x 500 min. = 2500 sant. = 25 Ls. Pieskatot klāt pamata 9 Ls, iznāk 34 Ls. Paliek pāri vēl 1500 min sarunām Tele2 tīklā, bet šajā piemērā tas nav aktuāli.

Ar LMT tas būtu 20 Ls. Par 14 Ls mazāk!

Ņemot apgriezto variantu, kurā maniem draugiem būtu ne LMT, bet Tele2 pieslēgumi un es gribētu runāt tikpat ilgi, sanāk neizdevīgāk.

Protams, saprotams, ka tie, kas gribēs tik un tā uzķersies uz kļūs par “varoņiem,” bet nedaudz žēl, ka tā!

Parēķini, Varoni, vai ir vērts būt varonim!

[picapp src=”8/c/1/2/Boris_Johnson_Invites_bc56.jpg?adImageId=7150594&imageId=6920729″ width=”500″ height=”323″ /]

Vakar apmeklēju ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apsriedi, kas notika Ropažos.Apmeklētāji varēja uzdot jautājumus, kritizēt, lūgt padomus utt. Bija atnākuši arī pāris apkārtējo māju iedzīvotāji – dolomīta šķembu ieguve atklāta tipa karjerā ir diezgan pamanāma/sadzirdama/sajūtama saimnieciskā darbība. Galvenās bažas bija par grunsūdeņu pazemināšanos, kas novestu pie sausām akām un upes. Firmas pārstāvji solīja, ka akas padziļināšot un ūdens upītē plūdīs caur speciāli izveidotu sistēmu.

Tas bija sākums.

Tad nāca gūzma ar RTU Vides zinātnes studentu jautājumiem.

Kāpēc tā, kāpēc šitā?

Izveidojās paradoksāla situācijā, kurā topošie esošie speciālisti grib nolikt savus, iespējams, nākamos darba devējus. Šī brīža ekonomiskajā laikā, kurā ražošana “zeļ un plaukst” tas ir vienkārši neprāts.

Vēlāk parādījās informācija, ka turpat, Ropažos, jau darbojas līdzīga tipa uzņēmums, kura darbība norisinās gan brīvdienās, gan naktīs un praktiski bez atļaujām.Es apbrīnoju gan iedzīvotājus, gan domi, kas to tā var pieciest, neziņojot attiecīgajām instiūcijam, vai kaut vai nepiezvanot uz Bez Tabu.

[picapp src=”d/f/3/b/President_Obama_Meets_9ef6.jpg?adImageId=7118821&imageId=6963117″ width=”500″ height=”356″ /]

Spēles paliek spēles un šogad arī gribās paspēlēties.

Pirmā kārta aizvadīta šodien – un ļoti veiksmīgi. Vēl gan viena spēļu diena priekšā, bet provizoriski jau šķiet, ka pusfinālā būsim. Pa kalniem un lejām un beigās atkal kalnā. Izdevās pierādīt, kā cīnīties ar netaisnību noteikumos. Tāpat steigā sanāca izbraukt cauri galvaspilsētai divdesmit minūtēs ar sabiedrisko transportu.

Pusfinālā vajadzēs piedalīties stratēģijā/simulācijā “Prezidents.”  Pēc tās labākās četras komandas cīnīsies par Guru statusu.

Pašreiz šķiet ka izdosies. Vajadzētu izdoties!

Turiet īkšķus!

[picapp src=”0/7/0/7/Climate_Change_Campaigners_146f.jpg?adImageId=7038781&imageId=6178319″ width=”500″ height=”333″ /]

Portālā tvnet.lv parādās ziņa: “Gada sliktākais pašmāju video – oficiāli ir kāt!” Raksta autors: Jānis Žilde. Atsauce uz to: http://www.tvnet.lv/muzika/Video/article.php?id=531110.

Tagad paanalizēšu tekstu:

Jau virsrakstā minēts: gada sliktākais pašmāju video. Turklāt oficiāli. Nav minēts ne tas, kur notikusi balsošana, ne tas, kas to ir atzinis. Manuprāt, tas ir tīri viedoklis.

Pēc neliela apraksta tekstā seko izsauciens: “Hei! Lauri! Mums arī patīk šī jaunā dziedātāja … Aiša, jā, viņas jaunais imidžs [wtf?] arī, protams.”

Burtu kopu, slengu “wtf” un izsaucienu gluži neattiecinātu uz profesionālu rakstu.

Tālāk īss dziedātājas citāts, kurā viņa piebilst, ka Lauris Reiniks ir latviešu Enrike Iglesiass, tam seko autora komentārs:  “Hei, Aija! Tik tiešām, jūs pārstāvāt pilnīgi dažādus stilus. … Enrike Iglesiass? Labs joks.”

Sasmīdināja mani raksta stils un autora domu tiešais plūdums un nodošana lasītājam.

Lai labi lasās.

[picapp src=”a/8/8/0/The_Paris_Plage_648d.jpg?adImageId=6987098&imageId=1028478″ width=”500″ height=”317″ /]

Divi lati par iebraukšanu – paredzētā iebraukšanas maksa Jūrmalā no nākamā gada, pa ko paziņojis pilsētas mērs Raimons Munkevics.

Par 2 Ls var aizbraukt uz Siguldu, labi viegli paēst (atkarīgs no daudziem faktoriem), var pat piknika soliņu un daudzas citas lietas.

Man šī maksa šķiet pilnīgi nepieņemama un pārmērīga. Jūrmalnieki deldē gan Rīgas, gan citu asfaltu, brauc pār mūsu tiltiem un nemaksā par ielu apgaismojumu, bet grib, lai iebraucēji ieripina pilsētas budžetā divas monētas sudraba krāsā.


[picapp src=”b/4/d/9/British_Paratroopers_Have_841e.jpg?adImageId=6905223&imageId=1772230″ width=”500″ height=”333″ /]

Šodien par divām lietām: pašdarbniekiem (tiltā kāpējiem) un tradīcijām latviešu pavārmākslas/ ēdienu gatavošanas šovos.

Tā kā augstāk redzamā bilde vairāk attiecas uz otro, tas sākšu ar to. Kas redzams brīvdienu rītos rosāmies virtuvē mūsu televīzijas uztvērējos?

Mārtiņš Sirmais vienā kanālā, savukārt citā glābējkomanda „Cepums” ar pavāriem Lauri un Rolandu dodas pie sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem.

Ēterā parādās arī Mārtiņš Rītiņš ar saviem garšas ceļojumiem. Pirms kāda laika aktīvi tēmā rosījās Elmārs Tannis un Egils Zariņš savā „rīta mikslī.”

Esmu pamanījis vienojošu faktoru visos šajos gadījumos.

Tie visi ir vīrieši.

Nav Latvijā atvēlēts laiks kādai sievietei pavārei, kas mācītu mūsu valsts gardēžus. Nav manos spēkos spriest vai tas saistīts ar mentalitāti un uzskatiem, ka vīrieši ir labākie pavāri (es arī tam pievienojos), vai arī tā ir vienkārši liela, liela sakritība.

No ēdieniem uz tiltiem. Vakar vakarā paveroties pa logu redzēju policijas mašīnas ar bākugunīm un milzu sastrēgumu zem sava loga – bija bloķēts Vanšu tilts.

Pārbaudot portālus, atrodu, ka pa vantīm rāpjas kāds jaunietis, satiksme ir apturēta visos virzienos ap tiltu. Tā kā man bija jānokļūst centra pusē, devos nelielā pastaigā ar piedzīvojumu elementiem. Sasniedzot zonu pie balstiem un cilvēku pūli, sapratu, ka arī gājēji netiek laisti pāri. Izmantot Akmens tiltu un doties atpakaļ uz tramvaju nevēlējos, tāpēc nedaudz atkāpos Saules akmens virzienā un vēroju skatu.

Pa tilta pašu augšu, smaili, staigā cilvēki. Grūti atšķirt, kurš ir vaininieks, kurš likuma sargs. Esmu tur 16:30. Notikumi risinās jau divas stundas. Apzvanu draugus un radus vaicājot par notiekošo. Man ziņo, ka pāri tiltam tomēr izdevies tikt aptuveni desmit cilvēkus lielam bariņam un, ka augšā esošais draudot nolekt, ja viņam kāds tuvosies.

Neziņa un pārsteigums par to kā viens cilvēks spēj mainīt tik daudzu mūsu dzīves. Krastmala sarkanbaltsarkana no mašīnu lukturiem. Sastrēgumi visas pilsētas mērogā, taurēšana un stress. Sarunas ar draudzenēm, sievām, vīriem, mātēm un tēviem pa mobilajiem telefoniem un situācijas apspriešana vai teikums par kavēšanos. Ap sešiem tas viss beidzās, bet apbrīnojami, ka vakara ziņās bija tik maz vēstīts par šo notikumu. Tam varētu būt vairāki iemesli, bet, manuprāt, sīkāka informācija liktos aizraujoša daudziem simtiem un tūkstošiem, kas bija saistīti ar Rīgu un pārvietošanos tajā vakar vakarā.

 

Šodien par divām lietām: pašdarbniekiem (tiltā kāpējiem) un tradīcijām latviešu pavārmākslas/ ēdienu gatavošanas šovos.

Tā kā augstāk redzamā bilde vairāk attiecas uz otro, tas sākšu ar to. Kas redzams brīvdienu rītos rosāmies virtuvē mūsu televīzijas uztvērējos?

Mārtiņš Sirmais vienā kanālā, savukārt citā glābējkomanda „Cepums” ar pavāriem Lauri un Rolandu dodas pie sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem.

Ēterā parādās arī Mārtiņš Rītiņš ar saviem garšas ceļojumiem. Pirms kāda laika aktīvi tēmā rosījās Elmārs Tannis un Egils Zariņš savā „rīta mikslī.”

Esmu pamanījis vienojošu faktoru visos šajos gadījumos.

Tie visi ir vīrieši.

Nav Latvijā atvēlēts laiks kādai sievietei pavārei, kas mācītu mūsu valsts gardēžus. Nav manos spēkos spriest vai tas saistīts ar mentalitāti un uzskatiem, ka vīrieši ir labākie pavāri (es arī tam pievienojos), vai arī tā ir vienkārši liela, liela sakritība.

No ēdieniem uz tiltiem. Vakar vakarā paveroties pa logu redzēju policijas mašīnas ar bākugunīm un milzu sastrēgumu zem sava loga – bija bloķēts Vanšu tilts. Pārbaudot portālus, atrodu, ka pa vantīm rāpjas kāds jaunietis, satiksme ir apturēta visos virzienos ap tiltu. Tā kā man bija jānokļūst centra pusē, devos nelielā pastaigā ar piedzīvojumu elementiem. Sasniedzot zonu pie balstiem un cilvēku pūli, sapratu, ka arī gājēji netiek laisti pāri. Izmantot Akmens tiltu un doties atpakaļ uz tramvaju nevēlējos, tāpēc nedaudz atkāpos Saules akmens virzienā un vēroju skatu. Pa tilta pašu augšu, smaili, staigā cilvēki. Grūti atšķirt, kurš ir vaininieks, kurš likuma sargs. Esmu tur 16:30. Notikumi risinās jau divas stundas. Apzvanu draugus un radus vaicājot par notiekošo. Man ziņo, ka pāri tiltam tomēr izdevies tikt aptuveni desmit cilvēkus lielam bariņam un, ka augšā esošais draudot nolekt, ja viņam kāds tuvosies. Neziņa un pārsteigums par to kā viens cilvēks spēj mainīt tik daudzu mūsu dzīves. Krastmala sarkanbaltsarkana no mašīnu lukturiem. Sastrēgumi visas pilsētas mērogā, taurēšana un stress. Sarunas ar draudzenēm, sievām, vīriem, mātēm un tēviem pa mobilajiem telefoniem un situācijas apspriešana vai teikums par kavēšanos. Ap sešiem tas viss beidzās, bet apbrīnojami, ka vakara ziņās bija tik maz vēstīts par šo notikumu. Tam varētu būt vairāki iemesli, bet, manuprāt, sīkāka informācija liktos aizraujoša daudziem simtiem un tūkstošiem, kas bija saistīti ar Rīgu un pārvietošanos tajā vakar vakarā.