You are currently browsing the tag archive for the ‘Svētki’ tag.

[picapp src=”d/2/b/5/The_New_Term_c313.jpg?adImageId=6686046&imageId=6751236″ width=”500″ height=”335″ /]

Brīvdienās klejojot pa Rīgas grāmatu svētkiem un ne tikai (pavārgrāmatas meklējumos izstaigātas visas lielākās galvaspilsētas grāmatnīcas) ievēroju lielas atlaides Haruki Murakami grāmatām. Bija sirdī sāpīte, jo visas tika pirktas par lielām naudiņām. Taču pēkšņi es pamanu plauktā guļam Murakami uzvārda brāļa grāmatu. Vārdu es neatceros, tāpēc google nepalīdz (rāda šķēpmetēju u.c.), bet pēc anotācijas noprotams, ka darbība risinās 20. gs otrajā pusē un ir tāds neliels hardcore variants – ar netīrību, neķītrību un visu kas tam piedienas. Būtu interesanti noskaidrot ko sīkāk.

Iedvesmai citāts no Haruki Murakami plānākās grāmatas “Aituvīra Ziemassvētki:”

“1. Bedre jārok ar lāpstu, kas gatavota no pīlādžkoka zara. (Tāpēc, ka svētais Aitzintnieks bija iekritis bedrē līdz ar savu pīlādžkoka ķūzi.)

2. Bedrē jāiekrīt Ziemassvētkos pulksten vienos sešpadsmit minūtēs naktī. (Tāpēc, ka svētais tieši tajā brīdī bija iekritis bedrē.)

3. Iekrītot bedrē, jāņem līdzi pusdienām ēdieni bez cauruma vidū.

1. un 2. nosacījums likās vēl necik jēgā, bet to nu gan Aituvīrs nesaprata, kāpēc, lecot divus metrus dziļā bedrē, vajadzētu ņemt līdzi pusdienas.”

Jāpiezīmē, ka Aitu profesors bedres dziļumu bija noteicis tieši 2 metrus un 3 centimetrus.

Advertisements